Projekta Erasmus+ ietvaros no 9.-16.decembrim devos uz kursiem Spānijā, Barselonā. Nedēļu garie kursi bija par klasvadību, mācīšanas metodēm, motivāciju, problēmām klasē. Bijām dalībnieki no 8 Eiropas valstīm- Itālijas, Spānijas, Maķedonijas, Grieķijas, Horvātijas, Somijas, Portugāles un es – no Latvijas. Strādājām komandās. Biju kopā ar horvātiem un spāņiem.

1.dienā rādījām sagatavotās prezentācijas par savām skolām un klasēm. Visi bija pārsteigti, cik skaistā vietā dzīvoju un strādāju. Brīnījās par gleznaino skolas apkārtni, meža tuvumu un skolas telpu gaišumu, tīrību, krāsām. Bildes, kur redzama skola un bērni ziemā, raisīja izbrīnu, prieku, jautājumu jūru, jo sniegs viņu valstīs ir retums. Stāstīju, ka pagājušajā nedēļā mums bija -13’, to viņi nespēja saprast, kā tādā temperatūrā var izdzīvot. Kad stāstīju, ka mēdz būt arī -20’, -30 grādi, viņu acis iepletās! (Lieki piebilst, ka Barselonā āra temperatūra bija +16’ un visi dienvidnieki sala, ietinušies šallēs un ziemas jakās). Visi nosprieda, ka esmu no Brīnumzemes. Protams, Brīnumzeme- balta un skaista!

Stāstot par Dziesmusvētkiem, kopā dziedāšanu, atkal izdzirdēju kādu nosakām – Brīnumzeme.

Dienā, kad runājām par problēmām skolās un klasēs, sapratu, ka tiešām esmu no Brīnumzemes!!! Mana Līgatne ir mierīga un tīra vieta, kur klasē nav  narkotiku apreibinātu jauniešu, nav necieņa pret skolas telpām un darbiniekiem. Skolēni neatļaujas smēķēt skolas telpās, aprakstīt sienas un lauzt visu, ko redz. Ar izbrīnu klausījos horvātu skolotājā, kā viņai apnikusi netīrība un sākuši tīrīt klasi. Mums par to nav jādomā, jo viss ir tīrs. Kad stāstīju par maiņas apaviem, visi bija pārsteigti. Likās, viņi nosprieda, ka kaut ko nemāku pareizi izstāstīt.

Telefonu lietošana stundās, skolotāju filmēšana… Stāstīju, ka skolas noteikumos iekļauts punkts par šo pārkāpumu, un skolēni parakstījušies izpildīt.  Ja pārkāp, rēķinies ar sekām. Viņiem tā neesot… Protams, ka arī mūsu skolā gadās pa kādam pārkāpumam, bet, klausoties viņu stāstos, sapratu, ka mūsējie tādi sīkumi vien ir (un kaut nu tā arī paliktu).

Runājām par dažādiem veidiem, kā stundās izmantot IT spēles, programmas. Vadītājs ierunājās, ka būtu jauki, ja varētu e-vidē atrast pārbaudes darbu grafikus, mājasdarbus utt. Stāstīju, ka Latvijā papīra žurnālus sen vairs neizmantojam un ka mūsu zemē lieto e-klasi, kur šāda informācija ir atrodama, ka vecāki e-dienasgrāmatā var redzēt atzīmes, ko bērns nopelnījis, kas jāmācās utt. Kolēģi palika brīnoties. Izrādās, mēs esam tālu priekšā.

Vienmēr esmu zinājusi, ka esmu dzimusi un augusi visskaistākajā vietā uz pasaules. Vienmēr esmu te gribējusi strādāt un audzināt savus bērnus. Kursi Barselonā šo pārliecību manī nostiprināja- esmu no Brīnumzemes!!!

Liene Pīlēģe, LNV skolotāja